Esam saskārušies ar dažādiem Jūsu jautājumiem, tādēļ apkopojām tos pa trīs sadaļām:
– sagatavošanās darbi;
– ieklāšanas darbi;
– grīdas kopšana un remontdarbi.
Ja te neatrodat savu jautājumu, tad droši dodiet mums ziņu!
Sagatavošanās darbi
Laminātu var ieklāt tikai uz pilnībā nožuvušas virsmas. Žūšanas laiks atkarīgs no betona kārtas biezuma. Vispārīgs likums ir:
1 nedēļa uz katru 1cm (līdz 4cm biezai kārtai)
2 nedēļas uz katru 1cm (daļai kas ir biezāka par 4cm)
Piemērs: 6cm biezam betona slānim žūšanas laiks būtu: (4cm x 1nedēļa) + (2cm x 2 nedēļas) = 8 nedēļas. Pastāv dažādas betona mitruma mēriekārtas.
Dažādu apakšklāju pielietošana (piem. presētas kokšķiedru plātnes + pa virsu Balterio apakšklājs ar folliju) nav ieteicama. Ir ļoti svarīgi lai lamināta grīdas apakša ir stabila un spiedes izturīga – lai izvarītos no bojājumiem savienojuma vietās. Šādos gadījumos būtu vēlamāk grīdu izlīdzināt ar pašlīdzinošo masu, kurai pa virsu liktu tvaika barjeru, apakšklāju (vienā kārtā) un laminātu.
Lamināta grīdas tik tiešām gūst labumu no 48 stundu aklimatizācijas perioda. Neatvērtas pakas jānovieto telpā kurā paredzēts veikt ieklāšanu un jāļauj tām pastāvēt 2 diennaktis. Šis process atļauj lamināta dēļiem pielāgoties katras konkurētās telpas mitruma un temperatūras rādītājiem.
Apakšklājs ir jāizmanto vienmēr, ja tiek ieklāta lamināta grīda (izņemot laminātus ar jau pievienotu apakšklāju). Apakšklājs ne tikai novēršs grīdas nelīdzenumus (<2mm), bet arī nodrošina atbilstošu skaņas (klusuma) komfortu telpās. Vispārīgs pamatprincips būtu:
Ja nepieciešams samazināt soļu troksni telpā (= atstarotā skaņa), tad jāizmanto pamatīgu/smagu matriālu, kura masa absorbēs skaņu. Taču, ja nepieciešams samazināt skaņu ko dzird apakšstāva kaimiņi (= caurejošā skaņa), tad jāizmanto vieglu, elastīgu materiālu, tādējādi iegūstot gaisa starpkārtu, kas ir laba skaņas izolācijai. Pārsvarā kvalitatīvos apakšklājos cenšas panākt labu atstarotās un caurejošās skaņas kompromisu.
Pastāv apakšklāji ar jau iestrādātu tvaika barjeru (= folliju), zem kuriem papildus plēve nav jāieklāj. Cenas ziņā šie apkašklāji ir dārgāki, taču ja lētākiem apakšklājiem ir jāpērk klāt plēve un atsevišķi jāieklāj, tad izmaksas ir aptuveni līdzīgas, taču darba apjoms ir lielāks. Līdz ar to savos objektos cenšamies izmantot apakšklājus ar jau iestrādātu folliju.
Tvaika barjera (plēve/folijs) ir noteikti nepieciešama ieklājot lamināta grīdas. Tvaika barjera novērš tādu problēmu kā lamināta piebriešana, kura var rasties paceļoties kapilārajam mitrumam.
Ieklāšanas darbi
Tīri tehniski laminātu var ieklāt jebkurā virzienā, taču visvieglāk to ieklāt ir telpas garenvirzienā. Parasti arī cenšas pieskaņot ieklāšanas virzienu telpas lielākajam gaismas avotam – piemēram logiem.
Galvenais mīnus ir atgriezumu pieaugums. Jārēķinās ar 10-15% materiāla rezervi (no kopējā grīdas apjoma). Šādi ieklāt grīdu ir arī laikietilpīgāk, līdz ar to dārgāk.
Šis raksturlielums var atšķirties dažādiem ražotājiem, taču vidēji tie ir 10-13 metri.
Šādi rīkoties nebūtu ieteicams. Līdzīgi kā citi grīdas seguma materiāli, arī lamināts reaģē uz temperatūras un gaisa mitruma izmaiņām. Šo izmaiņu rezultātā lamināts vai nu izplešas, vai saraujas. Temperatūra un gaisa mitrums dažādās telpās var atšķirties (piem. ēkas dienvidu un ziemeļu pusē), līdz ar to lamināts var izplesties/sarauties atšķirīgi šajās telpās un var notikt grīdas pacelšanas, vai šķirbu rašanās. TAČU, (iepriekšminēto paturot prātā) ieklāt laminātu vienlaidus visā stāvā nav arī aizliegts. Izvērtējot katru konkrēto objektu atsevišķi esam bieži un veiksmīgi tieši šādā veidā laminātu ieklājuši. Ja nu ekspluatācijas gaitā parādās iepriekšminētās problēmas, tad izplešanās spraugas starp telpām var tikt izzāģētas jau apdzīvotās un pabeigtās telpās.
Šādi rīkoties nebūtu ieteicams! Paklāji sava mūža laikā savāc netīrumus un dažādas baktērijas. Kad šādu paklāju nosedz ar lamināta grīdu, tad gadu gaitā var veidoties pelējums un nepatīkamu smaku izdalīšanās no pagrīdes. Papildus iepriekš minētajam paklāji ir pārāk mīksts/atsperīgs apakšklājs laminātam. Šī iemesla dēļ lamināta savienojuma vietas var zaudētu savu noturību un veidot šķirbas vai izsaukt grīdas čīkstēšanu. Tādēļ, mēs ieteiktu veco paklāju demontēt, pirms jaunas lamināta grīdas ieklāšanas
Šādi ievērojot nobīdi tiek panākts skaistāks dēļu raksts, kā arī maksimāla savienojumu stabilitāte un ilgmūžība.
Šādi rīkoties nebūtu ieteicams, jo laika gaitā varētu rasties dažādas problēmas. Lamināta izplešanās gadījumā silikons vai nu tiktu izspiests arā no gropes un atstādu neglītu caurumu. Vai nu, cieti sacietējusi silikona masa varētu neļaut laminātam izplesties, un kā sekas lamināts paceltos, vai sāktos tā čīkstēšana. Labākais risinājums būtu atstāt izplešanās spraugu tukšu un nosegt to ar slieksni, vai grīdlīsti.
Silikonu izmantot ir stingri aizliegts, jo tas satur plastifikātorus, kas var sabojāt grīdlīstu vai slikšņu dekoratīvo virsējo daļu. Ietecams izmantot stiprinājuma klipšus ar naglām vai skrūvēm. Ja nepieciešams izmantot līmi, tad tikai akrila/ūdens bāzes.
Grīdas kopšana un remontdarbi
Dziļu traipu, flomāsteru un gumijas nospiedumu likvidēšanai mēs ieteiktu Vācu ražotāja Dr. Schutz Elatex traipu noņemšanas līdzekli. Pārsvarā, gan visus traipus var likvidēt izmantojot mitru lupatiņu, un lamināta tīrīšanas līdzekli. Ja nav pa rokai tīrāmais līdzeklis, tad var izlīdzēties sajaucot apm. 2ml citrona sulas (vai etiķi) ar 5-10l tīra ūdens un tīrot virsmu ar viegli mitru lupatiņu.
Lamināts no kopšanas viedokļa ir ļoti pateicīgs materiāls. Ikdienas kopšanai nav nepieciešams nekas vairāk, kā sausa mikrošķiedras lupatiņa. Magnētiskās lupatiņas īpašības nodrošina to, ka arī smalkas putekļu daļiņas, tai skaitā no gropēm, tiek savāktas. Tikpat labs risinājums ir arī grīdas kopšana ar putekļusūcēju. Mitro uzkopšanu, ar Lamināta tīrāmo līdzekli, ir jāveic pēc nepieciešamības, nebiežāk kā 1-2 reizes nedēļā.
Gluži kā visus citus grīdas segumus (parketa, dabīgā akmens, keramikas, paklāja, vai vinila) arī lamināta grīdas var saskrāpēt. Lamināta virsējo kārtu veido melamīna aizsargslānis, tādēļ grīdas ir ļoti izturīgas pret skrāpējumiem, taču 100% neizslēdz tādu rašanos. Virsējais aizsargslānis nodrošina optimālu aizsardzību mājas apstākļos un vieglas noslodzes sabiedriskās telpās. Lai nodrošinātu ilgu grīdas mūžu bez skrāpējumiem, būtu jāveic daži tādi aizsardzības pasākumi, kā tepiķīšu novietošana pie ieejas durvīm, kas savāktu smalkos smilšu un akmeņu graudiņus. Kā arī, bieži kustināmām mēbelēm (krēsliem) būtu jāpieliek mīkstinoši aizsargmateriāli kāju apakšdaļās.
Tīrīt grīdu ar tvaika tīrītāju nebūtu ieteicams. Karstais tvaiks var radīt izplešanās risku lamināta savienojuma vietās, tādējādi radot paliekošus bojājumus grīdai.
Lamināts ir pilnībā apstrādāts un gatavs lietošanai. Nepieciešama tikai tā ieklāšana. Papildus apstrāde ar laku var tikai kaitēt jaunai lamināta grīdai. Tas pats attiecas uz vecu/stipri nolietotu laminātu – laka nelīdzēs. Var tikt radīts tikai nesimpātisks, pleķains grīdas segums ar īsu ekspluatācijas mūžu. Kad lamināts ir nolietojies, to praktiski nevar atjaunot un ir jādomā par jaunas grīdas iegādi.
Vispareizāk un efektīvāk būtu nomainīt bojāto dēli. Parasti gan kā likums, šī bojājuma atrašanās vieta ir pašā telpas vidū, kad veikt nomaiņu ir pārāk sarežģīti un laikietilpīgi. Ražotājam Quick-Step ir remontdarbu komplekts, kas paredzēts tieši šādiem gadījumiem. Šajā komplektā ir vaska klucīši dažādās krāsās, kurus miksējot un sakausējot kopā var panākt ļoti pieņemamu rezultātu.